LPMA jau rudens sākumā vērsās Veselības ministrijā (VM) un Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) ar priekšlikumiem zāļu pieejamības veicināšanai, sniedzot konkrētus ierosinājums Ministru kabineta noteikumu Nr. 57 „Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām” grozījumiem. „Pandēmijas laiks un starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) receptēs izrakstīšanas ieviešana būtiski izmainīja pieprasījuma/piedāvājuma attiecības virknei medikamentu, tāpēc ir jādomā, kā nodrošināt medikamentu pieejamību, kas tomēr ir svarīgāk par birokrātisko prasību ievērošanu. Ir skaidrs, ka zāļu pieejamības jautājums būs aktuāls arī pēc noteikumos fiksētā 31.12.2020. datuma, tamdēļ ir jāmeklē pastāvīgs risinājums,” skaidro LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.

LPMA jautājumu ir aktualizējusi atkārtoti, mudinot VM un ZVA rast risinājumu saasinātajā situācijā, un ar gandarījumu uztver 1. decembra valdības sēdē izskanējušo VM informatīvajā ziņojuma vēstījumu, proti, „ES dalībvalstīm un iestādēm jāsadarbojas efektīvāk, lai Covid-19 apstākļos mazinātu zāļu trūkuma riskus. (..) Latvijas ieskatā, pirmais jautājums, ar kuru ES dalībvalstis sastapsies nākamā gada sākumā būs vakcīnu pret Covid-19 pieejamība. Tādējādi atklāsies “nepieciešamība ne vien pēc ātrākās inovatīvo zāļu laišanas tirgū, ražošanas jaudām un ES komersantu konkurētspēju globālajā tirgū, bet arī konkrēts pieprasījums pēc vienotas pieejas zāļu marķējumam un lietošanas instrukcijām, iepirkumiem – to vadībai un finansējumam, un loģistikai, tostarp globālās piegādes ķēdēs”[1].

LPMA ir rosinājusi šādas izmaiņas zāļu pieejamības veicināšanai:

• Atļaut arī pēc 2020. gada 31. decembra izplatīt zāles, kuras īslaicīgi, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus nav pieejamas Latvijas tirgum paredzētajā iepakojumā, tādos iepakojumos, kas paredzēti citai Eiropas Savienības dalībvalstij  vai Eiropas Ekonomikas zonas valstij, zāļu ražotājam nodrošinot attiecīgo zāļu marķējuma tulkojumu un lietošanas instrukciju valsts valodā, bet farmaceits, izsniedzot zāles, informē pacientu, ka zāles ir identiskas Latvijā reģistrētajām zālēm.
• Attiecībā uz ambulatoriem medikamentiem aicinām atļaut ievest Latvijā medikamentus ārzemju iepakojumos uz laiku līdz 6 mēnešiem bez pārpakošanas prasības, ražotājam par to paziņojot ZVA (bez nepieciešamības saskaņot).
• Ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās lietotām zālēm aicinām atcelt prasību saskaņot ārzemju iepakojumu ievešanu, jo tie nonāk profesionāļu rokās, kas zina kā ar tiem rīkoties un, ja arī nezin, tad orientējas, kur šo informāciju saņemt. Hospitālajā sektorā būtiski ir ātri sagādāt nepieciešamo medikamentu, tāpēc procesam ir jābūt maksimāli ātram un vienkāršam.
• Medikamentiem, kuriem apgrozījums Latvijā gada laikā ir mazāks par 1000 iepakojumiem, aicinām atcelt prasību tos nodrošināt lokālajos iepakojumus vai arī tos pārpakot, lai sekmētu to, ka medikaments Latvijā vispār ir pieejams, nevis nav pieejams nesamērīgi dārgās iepakojuma nodrošināšanas dēļ.

LPMA atzinīgi novērtē VM iniciatīvas zāļu pieejamības veicināšanā, kas atspoguļojies arī teicamos risinājumos, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi. Par to liecina arī tagad VM uzsāktā normatīvu grozījumu virzīšana steidzamā kārtā. LPMA aicina iekļaut grozījumos izteiktos priekšlikumiem, lai sekmētu zāļu pieejamības risinājumu arī ilgtermiņā.

[1] 01.12.2020. LETA ziņa “VM: ES dalībvalstīm un iestādēm jāsadarbojas efektīvāk, lai Covid-19 apstākļos mazinātu zāļu trūkuma riskus”.