LETA, 03.07.2026.
Zāļu ražošanas kompānijas AS “Olpha” īpašnieki jau šā gada jūnija sākumā vērsās pie Ministru prezidenta, tieslietu ministra un vairākām drošības iestādēm, informējot, ka pret uzņēmumu tiek vērstas dažādas aktivitātes, aģentūru LETA informēja kompānijā.

LETA, 03.07.2026.
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kiberuzbrucējs kompromitējis arī zāļu ražotāja AS “Olpha” serveri, aģentūru LETA informēja kiberincidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv”.

LETA, 02.07.2026.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija vērsusies pie Veselības ministrijas, Nacionālās veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras, aicinot nekavējoties sākt diskusiju par medikamentu pieejamības riskiem Latvijā, aģentūru LETA informēja organizācijā.

LETA, 01.07.2026.
Farmaceitisko izstrādājumu un medikamentu vairumtirgotājs SIA “Oribalt Rīga” pagājušajā gadā strādāja ar 35,667 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 36,2% un bija 398 726 eiro, liecina informācija “Firmas.lv”.

LETA, 01.07.2026.
No šodienas valsts pilnībā apmaksās farmaceita pakalpojuma maksu iedzīvotājiem, kuri iegādājas nekompensējamās vai 75% apmērā kompensējamās recepšu zāles ar iepakojuma aptiekas cenu līdz 10 eiro ieskaitot.

VM PR, 30.06.2026.
No 2026. gada 1. jūlija iedzīvotājiem, iegādājoties recepšu zāles, kuru cena nepārsniedz 10 eiro par iepakojumu, vairs nebūs jāmaksā farmaceita pakalpojuma maksa* – to pilnā apmērā segs valsts.

LETA, 29.06.2026.
Zāļu lieltirgotavas šogad maijā Latvijā realizējušas zāles 49,58 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 3,2% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

LETA, 29.06.2026.
Latvija nedrīkst palaist garām iespēju kļūt par Eiropas Savienības (ES) kritisko zāļu piegādes ķēdes daļu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas (LZR) izpilddirektore Signe Jantone.

PR, 26.06.2026.
Informāciju sagatavoja Jānis Stundiņš, Divi gani – sabiedriskās attiecības.
Vīrieši ar prostatas vēzi dzīvo ilgāk un ārstējas efektīvāk, tomēr valsts piešķirtie līdzekļi neatbilst reālajam pacientu skaitam un medicīnas inovācijām. Galvenā problēma ir mākslīgi noteiktas budžeta robežas, nerēķinoties ar faktisko aprūpējamo apjomu, un onkoloģijas prioritātei ir jāatspoguļojas nevis stratēģiju dokumentos, bet gan praktiskā pieejamībā strādājošiem un ekonomiski aktīviem vīriešiem. Ieguldījums vīriešu veselībā nav tikai matemātisks aprēķins valsts budžetā – tam ir liela sociālā vērtība ilgtermiņā, jo vesels vīrietis, tēvs un dzīvesbiedrs nozīmē arī stabilāku un veselāku ģimeni, kas ir visas sabiedrības pamats.