Ik gadu sabiedrībā un politiskajās aprindās raisās diskusijas par veselības aprūpes budžeta palielinājumu, kā arī jaunu, inovatīvu medikamentu iegādi. Tomēr mēdzam neievērot nozares otru pusi jeb jau esošo veselības aprūpes pakalpojumu sarukumu vai sabiedrības nespēju šos pakalpojumus saņemt finansiālo apsvērumu dēļ. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no Kompensējamo zāļu saraksta pēdējo 4 gadu laikā atsaukti vai izņemti 654 medikamenti, pacientam nonākot situācijā, kad tam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami.
Pēdējo gadu laikā vērojams krass medikamentu iztrūkums
Valsts kompensējamie medikamenti ir viens no svarīgākajiem Latvijas pacientu atbalsta mehānismiem. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles un medicīniskās ierīces tiek apmaksātas 100 %, 75 % un 50 % apmērā – atkarībā no pacientam noteiktās diagnozes. Diemžēl pēdējos gados novērota satraucoša tendence, kad sarakstā pieejamo medikamentu skaits krasi sarūk.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka 2019. gada laikā no Kompensējamo zāļu saraksta atsaukts vai izņemts 221 medikaments. 2020. gadā tie bijuši 160, 2021. gadā 157, bet 2022. gadā – 116 medikamenti. Lai arī šķiet, ka katru gadu no saraksta pazūd arvien mazāks medikamentu skaits un nozarē vērojama pozitīva tendence, šāds uzskats ir maldīgs, jo jāskatās uz reģistrēto zāļu dinamiku kopumā.
Statistikas dati liecina, ka Latvijas Zāļu reģistrā pēdējo četru gadu laikā vērojams 298 medikamentu iztrūkums, jo no saraksta izslēgto medikamentu skaits krasi pārsniedz no jauna reģistrēto medikamentu skaitu. Balstoties uz šiem skaitļiem, varam izdarīt secinājumu, ka negatīva tendence turpināsies un, bez situācijas risināšanas, zāļu nepieejamība kļūs arvien izteiktāka.
Mazo valstu risks – uzņēmumiem nedraudzīga politika
Pēdējās desmitgadēs aptuveni 70% no Eiropas Savienības valstu zāļu tirgus veido patentbrīvie medikamenti. Zāļu valsts aģentūras aprīlī publicētie dati liecina, ka 2022. gadā 76% no visiem Latvijā patērētajiem medikamentiem bijuši tieši patentbrīvie medikamenti. Tikmēr šiem medikamentiem tiek tērēti 47% no kopējā zālēm veltītā valsts budžeta.
Farmācijas uzņēmumam, nākot klajā ar inovatīvu medikamentu, tiek piešķirts pārdošanas ekskluzivitātes periods, ļaujot atpelnīt sarežģītajā pētījumu procesā ieguldītos finanšu līdzekļus. Kad šis laika posms beidzas, citi ražotāji var sākt laist klajā patentbrīvos medikamentus. Tiem nav jāveic dārgi pētījumi, pierādot savu efektivitāti, jo vienīgais, kas jānodrošina – atbilstība oriģinālajam produktam. Tādējādi tirgū vienlaikus ienāk vairāki līdzīgi produkti, samazinot zāļu cenas. Tomēr jau ilgtermiņā, Eiropas Savienības valstis cenšas pastiprināti samazināt medikamentu iepirkumu cenas, kompensācijas sistēmās iekļaujot tikai medikamentus ar viszemāko cenu.
“Kopš 2009. gada medikamentu nolīgtās cenas bijušas praktiski nemainīgas. Ja salīdzinām nozares – nekustamo īpašumu cenas Eiropas Savienībā kopš 2010. gada pieaugušas par 48%, bet vidējā inflācija Eiropas Savienībā 2022. gadā sasniegusi 10%. Tikmēr medikamentu ražotāji pēdējos četrpadsmit gadus ir spiesti operēt nepaaugstinot medikamentu cenas. Šī brīža globālajā krīzē uzņēmumiem neatmaksājas atrasties nelielu valstu, piemēram, Latvijas tirgos, un viņi to pamet, priekšroku dodot lielajiem Vācijas, Francijas vai Itālijas tirgiem. Rodas atvērts jautājums – kāda ir mūsu valsts politika, stratēģija un darbības plāns, lai mazinātu riskus, ka konkrēti medikamenti, vai pat to grupas, aizies no Latvijas tirgus, vai citi medikamenti te neienāks vispār? Kāda ir biznesa vide farmācijas kompānijām, kas gatavas būt zāļu tirgū Latvijā?” skaidro Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes locekle Inguna Adoviča.
Nozares eksperti uzsver, ka paralēli ilgtermiņa starptautisko uzņēmumu piesaistes plānam, jādomā arī par kompensējamo zāļu budžeta palielināšanu un pacienta līdzmaksājumu griestu noteikšanu. Tādējādi zāļu sadārdzinājums negulsies uz pacienta pleciem, un pacientiem būs iespēja iegādāties visus nozīmētos medikamentus.
Viens no ilgtermiņa risinājumiem Eiropas līmenī – ražošanas procesu “lokalizācija”
Jāatzīmē, ka līdzīgas problēmas skar ne tikai Latviju, Eiropas zāļu izplatītājiem ceļot starptautisku trauksmi. Pēdējie gadi pierādījuši, ka veselības aprūpes sektorā trūkst sistemātiskas un pārdomātas pieejas zāļu iztrūkuma risku mazināšanā. Covid-19 un Krievijas – Ukrainas kara periods ļāvuši saprast, ka arvien vairāk nepieciešams domāt par Eiropas vietējo resursu attīstību. Nesen Eiropa bija spiesta pārtraukt sadarbību ar divām valstīm, kur bija attīstīta ķīmiskā rūpniecība un no kurām tika piegādātas zāļu izejvielas – Krieviju un Baltkrieviju. Šī iemesla, kā arī kopējo globālo apsvērumu dēļ, krasi cēlušās medikamentu ražošanas izmaksas. Arī izejvielu piegāde no tādām valstīm kā Indija un Ķīna ir apgrūtināta. Tādēļ ilgtermiņā būtu nepieciešams koncentrēties uz Eiropas resursu attīstību, tādējādi atvieglojot loģistikas jautājumus. Neapšaubāmi, tas motivētu attīstīties arī vietējos Eiropas valstu ražotājus, palielinot to ražošanas apjomus un ceļot katras valsts IKP. Jāatzīmē, ka šāda veida attīstības procesiem nepieciešams Eiropas Savienības un katras dalībvalsts atbalsts.
Atliek secināt, ka galvenais nosacījums esošās vietējās un globālās situācijas risināšanai, ir izmantot mūsdienīgas pārvaldības metodes, kas atbilst šodienas izaicinājumiem, un meklēt risinājumus ilgtermiņā. Savukārt tepat Latvijā – pastiprināti domāt par nacionālu zāļu politiku, kā arī veidot konkrētu darbības plānu, lai uzņēmumi nepamestu mūsu tirgu, pacientu atstājot bez pieejas nepieciešamai veselības aprūpei.