Šī gada 16. oktobrī notika Latvijas Patentbrīvo Medikamentu Asociācijas (LPMA) kopsapulce, kurā pieaicināti bija arī pārstāvji no Veselības ministrijas (VM), Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un Veselības inspekcijas (VI). LPMA informēja valsts institūciju pārstāvjus par problēmsituācijām, ar kādām ražotājiem nākas saskarties, iepazīstināja ar savu redzējumu un priekšlikumiem aktuālo jautājumu risinājumā, kas šobrīd galvenokārt skar zāļu cenu veidošanas politiku un zāļu pieejamību iedzīvotājiem.
Detalizētāk tika pārrunātas VM ierosinātās izmaiņas nozari regulējošos normatīvos. Patentbrīvo (jeb ģenērisko) medikamentu ražotāji kopumā izprot VM virzību uz zāļu pieejamības iedzīvotājiem palielināšanu. Ražotāju bažas ir par to, ka šī pieejamība joprojām ir zemā līmenī, jo valsts budžeta finansējums kompensējamo zāļu iegādei ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Un tas pašreiz ir būtiskākais iemesls zemajam zāļu pieejamības līmenim. Arī 2020. gada valsts budžeta projektā no VM prasītiem 36 miljoniem eiro šiem mērķiem, projektā atvēlēti ir tikai 4 miljoni (onkoloģisko zāļu kompensācijai). Tas nozīmē, ka 2020. gadā nekādi būtiski uzlabojumi zāļu pieejamībā iedzīvotājiem nav sagaidāmi. VM centieni situāciju uzlabot pamatā līdz šim bija vērsti uz ražotāja cenas samazināšanas pasākumiem, tagad dienaskārtībā ir projekts par zāļu piecenojumu pārskatīšanu lieltirgotavām un aptiekām. Ražotāji vērsa uzmanību uz to, ka būtisku izmaiņu gadījumā, ņemot vērā situāciju zāļu tirgū (šeit domātas – ražotāja atlaides lieltirgotājam), gala rezultāts var nebūt prognozētais.
LPMA redzējumā galvenais mērķis zāļu cenu veidošanas politikā būtu – sekmēt zāļu pieejamību valsts iedzīvotāju vairākumam. Zāļu cenu veidošanas sistēmai jābūt saprotamai un viegli pielietojamai gan speciālistiem, gan iedzīvotājiem. LPMA iesaka noteikt robežas piecenojumiem atbilstošos, ar aprēķiniem pamatotos, zāļu cenu līmeņos, kurā piecenojuma izmaiņas nepalielina (vai ļoti minimāli) cenu pacientam, salīdzinot ar šī brīža cenu. Šāds risinājums ļautu izvairīties no situācijas, kad, samazinot piecenojumu apmēru dārgajām zālēm, būtiski sadārdzinātos lētās zāles, kas skars vairumu pacientu, radot pamatotu neapmierinātību. Tāpat LPMA aicina izvērtēt priekšlikumu par vienādu piecenojuma politiku zālēm kompensācijas sistēmā (KZS) un ārpus KZS esošām recepšu zālēm.
LPMA vērš uzmanību arī uz daudziem blakus faktoriem, kas varētu ietekmēt situāciju tirgū, piemēram, izmaiņām regulējumā, stājoties spēkā obligātai prasībai par zāļu starptautiskā nepatentēto nosaukuma jeb INN norādīšanu ārsta receptē no 01.04.2020. Ierosināts sekot līdzi arī situācijai kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, pēc iespējas cenšoties sadarboties, un runāt par normatīvu sinhronizēšanu zāļu aprites jomā, lai neradītu situāciju zāļu tirgus satricinājumiem mūsu valstīs, ko rada atšķirības normatīvu regulējumos.
Sapulcē tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar zāļu reģistrāciju (Zāļu valsts aģentūra) un ražotāju ziņojumiem par atbalsta sniegšanu speciālistiem (Veselības inspekcija). Par darbu pie jaunā ražotāju Ētikas kodeksa informēja LPMA un SIFFA Ētikas komisijas priekšsēdētāja Inta Saprovska.
Kopsapulces noslēgumā notika arī LPMA valdes pārvēlēšana, kas rezultējās ar vienbalsīgu biedru balsojumu par līdzšinējās valdes pārvēlēšanu nākamajam divu gadu termiņam. Valde turpinās darbu piecu valdes locekļu sastāvā: Egils Einārs Jurševics (AS “Grindeks” pārstāvis), Evita Jaunzeme (“Chemical Works of Gedeon Richter Plc.” pārstāve), Dace Jekale (UAB „Teva Baltics” filiāles Latvijā pārstāve) un Rita Caica (“Egis Pharmaceuticals Private Limited Company” pārstāve), Jānis Dobelis („Accord Healthcare GmbH” Latvijas filiāles pārstāvis). Par LPMA valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Egils Einārs Jurševics. Egils Einārs Jurševics jau kopš 2010. gada darbojies LPMA valdē. Valdes priekšsēdētāja amatā E. E. Jurševics ir kopš 2013. gada 14. novembra, šis būs viņa ceturtais pilnvaru termiņš.
E.E. Jurševics: “Politiķi gadu no gada veselības nozari pasludina par prioritāru, bet allaž (ar ļoti retiem izņēmumiem) tas paliek solījumu līmenī. Zāļu zemajā pieejamībā iedzīvotājiem būtiskākais faktors ir valsts nepietiekamais atbalsts ārsta izrakstīto zāļu iegādei. Ar katru gadu palielinās iedzīvotāju loks, kuri nevar iegādāties ārsta izrakstītās zāles. Rezultātā, nesaņemot adekvātu ārstēšanu ambulatorā posmā, pieaug saslimstība, mirstība gadījumos, kuros iespējama izārstēšanās, kā arī būtiski pieaug pacientu nonākšana slimnīcās, un tas rezultātā ievērojami palielina valsts budžeta izdevumus.”