2020.gada 1.aprīlī Latvijā tika ieviesta jauna valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Tā noteica, ka turpmāk zāļu receptēs ārsts norāda nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, bet gan zāļu aktīvās jeb ārstējošas vielas nosaukumu. Dodoties ar recepti uz aptieku, farmaceits pacietam izsniedz lētāko, receptē norādīto aktīvo vielu saturošo, medikamentu. Paejot vairākiem gadiem, sistēma ir pierādījusi savu ekonomisko efektivitāti, finanšu līdzekļus ietaupot gan pacientiem, gan valstij. Salīdzinot 2019. un 2022.gadu, kopējais pacientu līdzmaksājums vidēji par vienu recepti samazinājās par 23% jeb no 6,01 eiro uz 4,68 eiro.
Veselības ministrijas izplatītais “Informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību” liecina, ka pacientu kopējais līdzmaksājums par kompensējamo zāļu iegādi samazinājies par vairāk nekā 10 miljoniem eiro. Pēc reformas iestāšanās, ārsts joprojām var pacientam izrakstīt citas, konkrēta zīmola, zāles. Šajā gadījumā, cenas starpību starp izrakstītajām zālēm un lētāko līdzvērtīgo medikamentu, sedz pacients. Interesanti, ka pacienti, kuriem izrakstīti dārgāki medikamenti, arī saskārušies ar cenu samazinājumu 48% apjomā, cenai samazinoties no 3,47 eiro uz 1,79 eiro. Izmaiņu rezultātā finansiālos līdzekļus ietaupījuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī valsts – izdevumi kompensācijas nodrošināšanai 2020., 2021. un 2022.gadā samazinājušies par 6.5 miljoniem eiro.
“Jau sākotnēji, domājot par zāļu izrakstīšanas sistēmas maiņu, sekojot Baltijas valstu, kā arī Eiropas labajai praksei, galvenais mērķis bija zāļu pieejamības uzlabošana Latvijas iedzīvotājiem. Konkrētā pieeja ļāvusi novērst situāciju, ka pacienti pārmaksā par medikamenta “vārdu”, lai arī aptiekā pieejams tikpat efektīvs preparāts, ar līdzvērtīgu ārstējošu efektu. Nu cilvēkiem ir palielinājusies iespēja iegādāties lielāku daļu sev nepieciešamo medikamentu, jo samazinājies pacienta līdzmaksājums,” uzsver LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
Jāņem vērā, ka valstīs, kuras veicina starptautiski nepatentētā nosaukuma izrakstīšanu receptēs, visātrāk ienāk jauni patentbrīvie jeb kopijas medikamenti. Tādējādi ražotāju vidū rodas konkurence, tos mudinot samazināt medikamentu cenas. Patentbrīvie medikamenti tirgū var parādīties pēc tam, kad oriģinālajiem medikamentiem beidzies patenta periods. Tā kā patentbrīvie medikamenti balstās uz jau iepriekš izstrādātu formulu, pētījumu un ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar oriģinālajām zālēm ir ievērojami mazākas, ļaujot samazināt arī pārdošanas cenu.
Zāļu iegādes kompensācijas apmērs ir atkarīgs no diagnozes un tas var tikt noteikts 50%, 75% vai 100% apmērā. Trūcīgiem pacientiem kompensācijas gadījumā lētākais medikaments tiek apmaksāts pilnībā. Šobrīd, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas pacientiem nav noteikti tā saucamie “līdzmaksājuma griesti”. Tas nozīmē, ka daļa pacientu joprojām tērē ārkārtīgi lielas summas visu nepieciešamo medikamentu iegādē. Lai nodrošinātu medikamentu pieejamību visām Latvijas iedzīvotāju grupām, būtu svarīgi domāt par šādu “griestu” ieviešanu, kā arī kompensējamajiem medikamentiem atvēlētā budžeta palielinājumu.